Kas ir vārdu krājums un kāds tas ir?

Valodu var salīdzināt ar konstruktoru, kurāMazākās detaļas veido lielākas, un tās savukārt ir sarežģītas un pārdomātas struktūras. Vismazākie "kubi" vai ķieģeļi ir skaņas un burti, kas atspoguļo fonu fonus. No tiem tiek veidoti vārdi, kuri pēc tam veido frāzes, teikumus un tekstu. Fonetika nodarbojas ar skaņām.

Bet jautājums par to, kas ir vārdnīca, ir pētījumileksikoloģija. Savukārt leksikogrāfija nodarbojas ar vārdnīcām, tostarp to apkopošanas metodoloģiju. Tātad krievu valodas leksika ir visu viņa vārdu kopums, viss viņa vārdu krājums. Tiek uzskatīts, ka to veido slāņi: tas ir, ir iespējams izcelt bieži lietotus ierobežotas izmantošanas vārdus. Atsevišķi var apsvērt, kāds vārds ir, piemēram, reklāma, tehniskais, medicīniskais, aizņēmies vai novecojis. Atkarībā no perspektīvas, no kuras mēs novērtējam vārdnīcu, mēs varam runāt par aktīvo un pasīvo izmantošanu.

Pirmajā gadījumā mēs runājam par visizplatītākajiem vārdiem.

Starp citu, katrai valodai nav daudz šādu. Tādēļ tiek uzskatīts, ka tūkstoš vārdu apgūšana var nodrošināt 70% izpratnes un komunikācijas. Izglītota cilvēka vārdu krājums sastāv no apmēram vairākiem tūkstošiem (līdz 20-30 tūkstošiem) vārdiem. No tiem tikai 4-5 aktīvi tiek izmantoti ikdienas dzīvē, un mēs varam saprast daudz vairāk.

Jūs varat analizēt vārdu krājumu konkrētākonkrēts brīdis. Piemēram, mūsdienu krievu valodas leksikā ir savas grupas, taču tas būtiski atšķiras no vārdu kopas, piemēram, vienpadsmitā vai piecpadsmitā gadsimta. Vārdu krājuma noteikšana konkrētam laikam ir sinhronisks aspekts.

Šajā gadījumā jūs varat noteikt noteiktus slāņus. Papildus vispārējai sadalīšanai kopējā lietojumā un ierobežotā lietojuma sfērā, to var uzskatīt, piemēram, emocionālas krāsas izteiksmē. Šajā gadījumā ir neitrāls, emocionāls (emocionāls), cildens, poētisks, pazīstams, vulgārs, neķītrs vārdu krājums. Ja vārdus bez emocionālas krāsas var izmantot visos stilos un jebkurā verbālās saziņas situācijā, tad emocionāli krāsainie ir raksturīgi tikai sarunvalodas runā. Protams, grāmatās viņi var arī satikties, bet tieši kā līdzekli valodas personības izteikšanai.

Promocijas darbā, ziņojumā, oficiālajos dokumentos vulgarismu vai neķītrās vārdnīcas lietošana nav pieņemama.

Vārdu krājums var būt ierobežots unteritoriāli. Šajā gadījumā nošķir ts ts dialektisms, tas ir, vārdi, kas raksturīgi tikai noteiktas apdzīvotas vietas dialektam. Piemēram, "baklažāni" ir kopīgs vārds, bet "zilā" šīs dārzeņus sauc par Kurzemes reģiona, Krasnodaras reģiona un Krievijas dienvidu iedzīvotājiem. Jauniešu slengs darbojas arī ar ierobežotu izmantošanu - šajā gadījumā noteiktu vecuma grupu. Medicīniskā vai datora vārdnīca ir raksturīga konkrētiem darba slāņiem. Inženieri arī izmanto tehnisko vārdnīcu.

Ja mēs skatāmies uz to, kas ir vārdnīca, arDiahroniskā skatījumā - tas ir, vēsturē - mēs varam izcelt jaunu (neoloģismus), novecojušu (vēsturiskus un arhaismus) un neitrālas grupas. Vārdu krājums ir bagātināts ar ienākumiem no citām valodām. Atbildot uz jautājumu par to, ko vārds ir no izcelsmes vietas viedokļa, mēs to saucam par aizņemto un pirmreizējo - krievu. Turpmāk ir iespējams sadalīt vārdus, ņemot vērā apgūšanu: lielākā daļa no tiem ir pilnībā apguvuši valodu. Teiksim, mums vārds "grāmata" un "zīmulis" vairs svešinieki, bet tad, kad viņi nāca no grieķu un turku valodās. Ja vārds netiek pilnībā izmantotas, tad mēs runājam par barbarismu ( "vindous"), un exoticism ( "Signore", "toreadors", "pusdienas").

</ p>