Kopš seniem laikiem krievu tauta ir iesaistījusies tirdzniecībā,kultūras, politiskās, militārās saites ar citu valstu tautām, kas noveda pie aizņemšanās krievu valodā. Pamazām tika iekļauti jauni strukturālo valodu bloki plaši izmantoto numuru skaitā. Tātad daudzi svešvārdi krievu valodā vairs netiek uztverti kā svešvalodas.
Dažādos Krievijas attīstības posmos vārdnīca ietvēra dažādu neslīsu valstu valodu struktūras.
Tātad Grieķija aizņēmās vārdus krievu valodāvaloda sāka parādīties laikmetā visu slāvu vienotību. Starp tiem izteicieniem, piemēram, savstarpējas aizbilstamo ēdiens, katlā un citi. Jauni vārdi parādījās krievu valodā no 9. līdz 11. gadsimta lielā skaitā. Cauraugusi izteiksmi reliģiskās lauka (angel, dēmons, lāsts, koru, ikonas uc), mājsaimniecības izteiksmes (vannas, gultas), zinātniskie termini (vēsture, matemātika, filozofija), augu nosaukumus (priežu, bietes, ciprese), dzīvnieki (krokodils ) Jo vēlāk periodā aizdevumu vārdiem krievu valodā pieder jomā zinātnes un mākslas (loģiku, ideju anapaest, analoģijas, uc). Daudzi grieķu izteiksme iekļuva franču valodu.
Krievijas latīņu aizņēmušajiem vārdiem bija nozīmīga loma runas bagātināšanā. Jo īpaši tas attiecas uz sociālo, zinātnisko, tehnisko un politisko saziņas jomu.
No 16. līdz 18. gadsimta Latīņamerikā aizņēma vārdusKrievu valoda lielākoties radās caur ukraiņu un poļu valodu. Tātad skolas, atvaļinājumu, dekānu, eksāmenu un citiem izteicieniem. Daudzi latīņu vārdi ir starptautisko terminu pamatā. Piemēram, starp tiem ir tādi izteicieni kā erudīcija, revolūcija, proletariāts, diktatūra.
Aborigēnu vārdnīca ir bagāta ar turku un valodustruktūras. Lielākā daļa no teātra izpausmēm, ko izraisa pagarināts taataras-mongoļu jūgs. Tātad slāvi sāka lietot tādus jēdzienus kā arbūzs, aršīns, karavāna, nauda, kases, migla, ganāmpulka uc
Ne visai daudz krievu leksikāne aizņem noSkandināvu valodas (zviedru vai norvēģu). Lielākā daļa no tām parādījās senajā periodā, agrīnās tirdzniecības saišu izveidē. Tajā pašā laikā valoda ietvēra ne tikai tirdzniecības nosacījumus, bet arī jūras un ikdienas jēdzienus. Tādējādi parādījās paša Oļegas, Igora, vārdu vienkāršie jēdzieni, piemēram, siļķes, masta, pods, kliedzieni un citi.
Viena no visbiežāk sastopamajām grupāmaizņēmumi ir Rietumeiropas vārdi. Saistībā ar reformām Peter 1, kas ir 17-18 gadsimtiem, liela ietekme uz valsts valodu bija vārdnīcu ģermāņu un romantika. Tātad, tur bija vācu vārdi no mājsaimniecības, tirdzniecības, militārajā runas: darbagaldu, ar gropēvele, parādzīmi, ainavas, spināti un citi kūrorts. Holandiešu izcelsme tādiem jēdzieniem kā osta, vimpelis, flote, pilots, karogs un citi.
Līdz 19.gs. krievujūras jēdzieni: bot, jūras kuģis un citi. Tomēr vairāk vārdu nāca 20. gadsimtā. Tās bija saistītas ar sporta, sociālās dzīves, tehnoloģiju (basketbola, ratiņu, sanāksmju, torte, tuneli, līderi utt.) Attīstību.
Politiska, sociāla un ekonomiskatransformācija Krievijas valsts veicināja izplatīšanos 20.gadsimtā, kas 90 gados angļu vārdiem amerikāņu izrunu. Šajā periodā, attiecīgā aizņēmuma dažādas dzīves jomas. Tātad, tur bija termins tehnisks (baits, dators, displejs), sports (cīnītājs, virsstundas), tirdzniecības un finanšu (starpniecība, līzings), politiskā (noniecināšana vērtējums), kā arī koncepcijas no pasaules mākslas (trilleris, pārtaisīt).
Ievērojami piešķirti Itālijas aizņēmumi no mūzikas (tenors, aria, sonata, karnevāls), mājsaimniecības (vermicelli) dzīves sfēras.
Daži vārdi ir Somijas izcelsmes (klimpas, valrieksti).
</ p>
