Attiecības starp valstīm regulē līgumi. Izstāšanās no pienākumiem uz tiem tiek saukta par "denonsēšanu". Kas tas ir un kā šī procedūra tiek veikta?
Tam obligāti jābūt rakstveidāvar sastāvēt no viena vai vairākiem dokumentiem. Tās būtība ir noteiktas saistības, kuras puses ir uzņēmušās, vai arī kopīgas uzvedības normas. Tajā pašā laikā oficiāli dokumentu var saukt pavisam savādāk: gan konvencija, gan harta, gan vienošanās. Deklarēto pienākumu spēkā stāšanās var notikt tūlīt pēc dokumenta parakstīšanas, pēc tā ratifikācijas vai pēc savstarpēju procedūru veikšanas. Tas viss ir norādīts nolīguma tekstā. Tajā ietverti arī nosacījumi, saskaņā ar kuriem līgums zaudē juridisko spēku. Piemēram, derīguma termiņa beigas vai līguma denonsēšanas noteikumi.
Ir jābūt procedūrai denonsēšanas akta izpildeilai ievērotu starptautisko tiesību normas vai tos noteikumus, kas ir skaidri izklāstīti nolīgumā, kas tiek atcelts. Tātad, tas var būt norāde par formu un laiku, kad denonsēšana notiks. Ko tas nozīmē praksē? Partnera iepriekšējs rakstisks paziņojums par līguma izbeigšanu, pamatojoties uz tajā noteiktajiem iemesliem. Piemēram, izmaiņām līguma nosacījumu vai apstākļu īstenošanā, termiņu izbeigšanās. Tikai tad, ja tiks izpildīti šie nosacījumi, vai starptautiskā līguma denonsēšana notiks. Tas ir absolūti tiesību akts, kas nepārkāpj nolīgumu, bet tiek izpildīts tā izpildes laikā. Jāatzīmē, ka ir noteikti vairāki starptautiskie līgumi, par kuriem denonsēšana vispār nav paredzēta.
1968. gadā Vīnē tika pieņemta Konvencija par bērna tiesībāmstarptautiskie līgumi. Interesanti ir 56. pants, kurā tiek izskatīti gadījumi, kad nolīgums ir vienpusēji izbeigts, ja tas nav paredzēts tekstā. Tas ir tikai viens princips, bet advokāti to visplašāk interpretē. Tātad, ja līgumā nav norādīti izbeigšanas nosacījumi, bet ir paredzēts to nolūks, vienpusēja denonsēšana ir pieļaujama. Tas, ka tas ļauj vienpusēji izstāties no līguma, ir saprotams, bet kā aplūkot formulējumu par iespējamiem nodomiem un to, kā praksē piemērot šo principu? Izrādās diezgan neskaidrs kritērijs, kuru vairumā gadījumu ir grūti izmantot un attaisnot. Tas rada juridisku nepilnību, lai izvairītos no vairuma līgumu.
Ukrainas parlaments ir vairākkārt izvirzītsjautājums par nolīguma denonsēšanu šajā jautājumā, bet katru reizi, kad lēmums tika atlikts. Pēc Krimas pievienošanās Krievijas Federācijai Krievijas puse izvirzīja jautājumu par nolīguma izbeigšanu. Arguments ir mainīt saistību noteikumus. Tā kā Krimas pussala tagad ir daļa no Krievijas, tai nevajadzētu maksāt Ukrainai par tās flotes klātbūtni. Krievijas valdība nosūtīja attiecīgu paziņojumu Ukrainas pusei. Krievijai ir nepieciešams denonsēt šo līgumu, jo tā cer atlīdzināt tiesai vienpadsmit miljardus dolāru. Par šo summu Ukraina ir saņēmusi atlaides energoresursu lietotājiem sakarā ar to, ka partijas ilgu laiku plāno Krievijas flotes uzturēšanos Krimā pēc 2017. gada. Ukrainas puse uzskata, ka ir nelikumīgi denonsēt iepriekš minētos nolīgumus un plāno pieprasīt aizsardzību starptautiskās tiesās.
</ p>
